Balsošana par Ģeogrāfu mafijas krekliem tuvojas noslēgumam!

Jau pavisam drīz, Jaungada naktī, uzzināsim, kādā tad krāsā nākamajā gadā tērpsies Ģeogrāfu mafija! Nākamais gads ir īpašs, jo Ģeogrāfu mafijas krekliem ir apaļa jubileja – 20 gadi! 

Līdz šim balsojumā ir piedalījies rekordliels skaits respondentu – tuvu 3 simtiem, bet 1. un 2. vietu šķir vien 17 balsis (uz plkst. 07:00, 29.12.2016.) . Tas nozīmē, ka intriga tiek saglabāta līdz pašām balsojuma beigām un ikkatra balss var izšķirt rezultātu.

Ja vēl neesi nobalsojis par sev tīkamāko krāsu variantu, tad vari to izdarīt ŠEIT!

Lai nedaudz labāk iepazītos ar mūsu kreklu vēsturi, turpinājumā piedāvājam ekskluzīvu rakstu par pašiem pirmajiem Ģeogrāfu mafijas krekliem, kurā tad radīsim atbildi uz jautājumu, kas bija pirmais – mūzikls vai krekli?!

Autors: Stūrmanis

ĢEOGRĀFU KREKLIEM – 20!

(raksts no “Ģeovēstis 2016”)

2017.gada jūnijā ģeogrāfu krekliem paliks 20 gadi! Pirmā laidienā tie bija 36 krekli, cik no tiem fiziski vēl ir valkājami ziņu nav.

Bet sākās tas laikā, kad 1996. gada iesaukuma fukši (tai skaitā es) gatavojāmies pirmā kursa prezentācijai (pierakstīšanās). Daži no mums bija paspējuši piedalīties Rudens Ģeorallijā Mēmele ’96, citi burzījušies Ģeodienās vai fakultātes kafejnīcā “Globuss” kopā ar vecajiem. Lekciju starplaikos tika ģenerētas idejas priekšnesumiem un dzima arī doma par mūsu kursa krekliem. Kas bija blakus dzimšanas brīdī, droši vairs apgalvot nevaru, bet Klepers, Tīrums un BČZ, un vēl daži, bija kodols, kas ģenerēja visdažādākās idejas. Noteikti bija vēl kāds nepieminēts! Tā kā līdz prezentācijai bija maz laika, doma par krekliem tika atlikta uz vēlāku laiku.

Domājot kreklu dizainu, gribējās kaut ko savādāku, lai gan nemaz tik daudz to kreklu nebija – pamanāmākie noteikti bija FizMatu krekli. Apzīmējums “Ģeogrāfu mafija” nav mūsu autordarbs, tai laikā tas mutvārdu folklorā klejoja gan masu medijos, gan šad tad arī faķī. Mēs to tikai nostiprinājām. Grūtāk gāja ar devīzi. Vienojāmies, ka vārdi jāņem no himnas, tikai kuri? Pirmā versija bija “Pie vienas rokas ceļa soma, pie otras daiļā meitene”, bet atzinām, ka uz meiteņu mugurām tas varētu izklausīties nevietā. Tā nu nonācām līdz zināmajam “Es miera dzīvi neatzīstu, kas laime ir to meklēšu”. Ar zīmējumu gāja vēl grūtāk, neviens no mums neriskēja. Bet tai laikā regulāri satiku mākslinieku Aigaru Ozoliņu, kurš strādāja par Dailes teātra galveno mākslinieku un taisīja arī scenogrāfijas daudzām izrādēm. Īsumā izstāstīju ideju – viņš piekrita uzskicēt. Iedvesmai aprakstīju arī domu par klejotājiem ar mugursomām, kas iet pa reljefu, kas attēlots ar horizontālēm un līdzinās sievietes ķermenim, taču teicu, ka var arī kaut ko pilnīgi citu. Pēc ilgāka laika Aigars atnesa skici, ko parādīju kursabiedriem – mums patika. Tur bija saule un (dziļ)domīgs vīrs hūtē. Varbūt tur ir drusku par maz ģeogrāfijas, bet mafijas noslēpumainais šarms bija gan! 

Attēlā – pirmā krekla dizains

Lai arī paburzījušies fakultātē bijām gana, un par studentu padomi dzirdējuši bijām un pazinām, par tās finanšu iespējām kaut kā bija paslīdējis garām. Tāpēc pirmos kreklus taisīju par savu naudu, kuras pietika akurāt 36 krekliem. Pašus failus rokās turējis neesmu, Aigars pa taisno pārsūtīja čomam uz, kā tagad teiktu, reklāmas un multimediju kompāniju “Parks”, kā arī iedeva vārdu un telefona numuru pie kā griezties, kad būs izdomātas krāsas. Lai justos drošāk, pieņemot tik atbildīgu lēmumu, līdzi uz “Parku” aicināju Afanasiju. Tai laikā tā bija tagad pamestā divstāvu ēkā uz Baznīcas un Lāčplēša ielas stūra. Apskatījām pieejamos kreklus un abi vienojāmies, ka asfalta pelēkie ir foršākie. Īsi apspriedām, ko darīt, ja nākamgad tāda krāsa nebūs pieejama, vienojāmies, ka var taču pamainīt. Diskusija turpinājās par apdrukas krāsu. Cita starpā sarunu biedram ieminējāmies, ka vajag ne tikai foršu, bet arī izturīgu krāsu, jo mēs daudz ejam pārgājienos. Uz ko bija momentāna reakcija un mums parādīja pie sienas pieliktu kreklu uz kura vīdēja koši oranžs uzraksts FINLANDIA. Sarunu biedrs apgalvoja, ka tie krekli izjuks, bet uzraksts paliks! Mums acis iemirdzējās, Afanasijs saka “Forši, man oranžs patīk!”. Faktiski tagad, pēc 20 gadiem, varu tikai apliecināt šo vārdu patiesumu, kaut arī precīzi vairs neatceros šīs specifiskās krāsas nosaukumu. Cik saprotu, tā nevis pārklāj audumu, bet “iekožas” tajā.

Tā kā krekli bija gatavi jau pēc prakses sākuma, tad tika sarunāts Gunis, kas tos atvedīs. To sajūtu, kad pa gabalu ieraudzīju kreklus vēl tagad atceros ar smaidu. Bijām ģeoloģijas praksē, karjerā netālu no Brežģa kalna, kad jau pa gabalu tika pamanīti vīri pelēkos kreklos ar košu uzrakstu “ĢEOGRĀFU MAFIJA”. Manuprāt tie bija Matainis, Volfs, un Ļenko, kas ar patiesu lepnumu lēnām slāja mūsu virzienā. Kad atgriezāmies Lodesmuižā, sākas burzma un krekli tika izķerti dažu minūšu laikā. Šeit būtu vietā atvainoties kursabiedriem, jo kursa krekli bija kļuvuši par fakultātes krekliem un lauvas tiesu dabūja vecajie. Kopš tā mirkļa, visi kontakti un autortiesības tika nodotas fakultātes studentu padomei, kas taisīja gan kreklus, gan, daudz vēlāk, pasūtīja karogu.

Attēlā – pirmie kreklu īpašnieki (no kreisās: Ļenko, Volfs, Afanasijs, Matainis)

Cik no šiem 36 krekliem vēl ir palikuši, man ziņu nav. Pats to velku nozīmīgos mirkļos un tajā esmu sagaidījis abu manu meitu nākšanu pasaulē. Andai Platniecei (tagad Ruskule) tas tika nozagts Tallinā, uzlaužot auto. Afanasijs savu kreklu tika iedevis vienai sievietei, kas bija salijusi. Un tā arī no rīta aizgāja un vairs pie viņa neatnāca. Gatavojot šo rakstu un aptaujājot kreklu īpašniekus, es ar prieku uzzināju, ka tie tiek rūpīgi saudzēti īpašiem mirkļiem.

Vēl jāpiemin, ka Aigars uzreiz brīdināja, ka šo pašu motīvu, tikai pārveidotu, izmantos kādai Dailes teātra afišai. Mums iebildumu nebija. Tur vīrs ir gareniski “izstiepts” un ar cigareti mutē. Vēlāk, rudenī, pie manis piebrāzās sašutis Gunis, rādot kreklu plaģiātu uz kaut kur noplēstas afišas! Tagad, pateicoties Dailes teātra arhīvam, varam nopublicēt afišu salīdzināšanai. Tas ir Bertolda Brehta un Kurta Veila mūzikls “Trīsgrašu opera”, kurš pirmizrādi esot piedzīvojis 1997. gada 6.jūnijā. Īpašs paldies Dailes teātra arhivārei Sarmītei Sīlei personīgi par atsaucību! Arī šodien neredzu problēmu, jo kurš gan atceras afišu, bet krekli uz ielām un dabā manāmi arī šobaltdien! Vēl viens strīdu objekts ar pirmajiem krekliem bija uzraksta “ĢEOGRĀFU MAFIJA” novietojums. Lai atšķirtos, nolēmām to likt uz krekla apakšmalas, jo neviens no mums T-kreklu biksēs īsti nenēsāja. Tad nu vēlāk dabūjām noklausīties Zīlītes un Mutera (arī citu, ne tik skaļi) lamas, ka “nevarot tak Ģeogrāfu mafiju bāzt biksēs pie …!” Kopš tās reizes, uzraksts tiek drukāts tikai krūšu augstumā. Pats esmu divreiz samulsis no uzraksta novietojuma: pirmoreiz, kad, kā Kartogrāfijas un ĢIS pamatu pasniedzējs piedalījos Ģeodienu Preses konferencē, bet, sēžot aiz galda, nekādi, nekādi nevarēju nodemonstrēt pirmo kreklu, otrreiz, kad Matainis atsūtīja bildi no karjera, kur tikko kā bija uzvilkti krekli. Šķiet, otrais vai trešais kreklu laidiens bija koši zilā krāsā ar oranžu apdruku, taču priekša ar mugurpusi sajaukta vietām. Katrs izlīdzējās kā māk, cits valkāja kreklu ar mugurpusi uz priekšu, cits pieņēma lietas tādas, kādas tās ir.

Attēlā – “Trīsgrašu Opera” afiša

Kad attēls tika vienkāršots, man ziņu nav, bet pieņemu, ka kaut kādā brīdī ir noticis komunikācijas pārrāvums ar kreklu izgatavotājiem un sagataves vai kontakti pazuduši. Tāpēc nācies izlīdzēties ar pārzīmēšanu.

Attēlā – viens no pēdējiem krekliem ar vienkāršoto dizainu

P.S. Pirmais ģeorallijs ar īpašajiem krekliem ir Rudens Ģeorallijs Ciecere’98.

Organizatori: Vimba, Kilups, Stūrmanis.

Krekla autors: Edijs Haberkorns, bet tas jau cits stāsts citam autoram.

Personvārdu vārdnīca:

Stūrmanis – Andris Ločmanis, Afanasijs – Juris Vaidakovs, BČZ – Baiba Čipa-Ziemele, Klepers – Andris Klepers, Tīrums – Mārcis Tīrums, Gunis – Gunvaldis Skrastiņš, Matainis – Mārtiņš Žīgurs, Volfs – Guntars Rubenis, Ļenko – Dainis Mačs, Zīlīte – Raimonds Zīlīte, Muters – Edgars Austrums.