Raksts par Rūjas 2001 ģeoralliju

Andris Klepers, ģeogrāfs, ar labas veselības vēlējumiem visiem pasākuma dalībniekiem un viņu tuviniekiem,

Gluži kā Valpurģu nakts raganām vai Oktoberfest vāciešiem, ģeogrāfiem kulta pasākums ir Ģeorallijs. Tas savā krāšņumā un atraktivitātē gan noteikti pārspēj abus iepriekšminētos pasākumus, vismaz tā uzskatīs katrs no 125 dalībniekiem, kuri aktīvi atpūtās uz ūdens pirmajā oktobra nedēļas nogalē.

Šoreiz tas gods uzņemt ralliju tika viņa majestātei Rūjai – samērā mierīgai, bet ūdeņiem bagātai Ziemeļvidzemes upei. Sākumpunkts – Naukšēnu Avotleja. Kad Valmieras lielākais autobuss ar 70 sēdvietām, līdz augšai nokrauts ar smagām mugursomām un jautriem pasažieriem, bija aizvedis visus no Valmieras vilciena stacijas uz Naukšēniem, nepagāja ne pāris stundas un sekoja Rallija oficiālā atklāšana. Pasniedzējs Ingus Liepiņš jau leģendāri sāka ar sirdis aizkustinošu runu, kas pasākumam kļūstot daudzskaitlīgākam gluži kā premjeram vai Rīgas mērim ir citēta uz papīra. Rallijs tiek pielīdzināts Jāņiem vai Ziemassvētkiem kā neiztrūkstošs gada notikums. Domājot divdesmit rallijus, skat kā desmit gadi jau pagājuši (tieši šeit 1991. gadā bija norisinājies ģeorallijs – ar koka laivām) un tomēr ap nometnes lielo ugunskuru sapulcējušies gan tie kam aiz muguras jau vairāk kā 25 ralliji un pirmkursnieki, kuriem šis ir pirmais nopietnais ģeogrāfiskais pārbaudījums. Ģeogrāfu himna pāršalc Naukšēnus, un rosīgā rallija sadzīve rit pilnā sparā.

Pulciņš apkārt klīstošo studentu pateicoties vietējam rallija dalībniekam – Naukšēnu Baronam fon Purmalim – pamanās iekļūt Naukšēnu skolas diskotēkā, kur no sirds padejo laivotāju kostīmos. Citi savas teltis uzbūvējuši pļaviņā tālāk no upes un no rīta bauda patīkamu gremojoša govju ganāmpulka kompāniju. Viss nākamais rīts Naukšēnu infrastruktūrai ir liels pārbaudījums – ģeogrāfi atstāj savas naudas rezerves veikalos un, jau pa Rūju braucot, vietējie pulcējas uz tilta un gar krastiem, lai vērotu šo pēkšņo karnevālu.

Skaists vakars – Stūrmanis priecē ātrāk sabraukušos ar sev cienīgu šovu, lecot ar laivu pār aizsprostu, kas arī izdodas, bet Zauls kā viens no organizatoriem ar asistentiem ar svecēm un lāpām izgaismo pret nometni esošo Jeru smilšakmens klinti un alu, kas rada maģiskas izjūtas.

Sestdienas rīts sākas ar zaraina aira tālumā mešanu – disciplīnu, kurā nepārspēti paliek ralliju ilggadnieks Zaķis un Una (dāmu konkurencē), kuras raidījumu nevarēja pārsniegt pat daudzi vīriešu kārtas citādi slaveni metēji.

Turpinājumā – ātrumposms, kas ilgst līdz Rūjienas centram jeb ~3 km. Gan lielo, gan mazo airu klasē atkal nepārspētas paliek brāļu Kleperu ekipāžas, atstājot rūgtuma sajūtu daudziem tikpat trakiem censoņiem.

Uzvaras un zaudējumi tiek svinēti Rūjienā gan pērkot “lētos” saldējumus, gan pusdienojot “Trīs Draugos”. Sestdienas nometne atrodas starp Rūjienu un Virķēnu tiltu. Turpinās vispārēja jautrība. Tumsas aizsegā bariņš nepieredzējušo rallija dalībnieku malku ugunskuram pienes no tuvākās mājas, kas liek organizatoru pārstāvim Zaulam saskarties ar policistu un atlīdzināt večiņai par nokurināto steru 7 Ls. Tikmēr nometnē jau kūsā rosība par nākamā rīta titulu dalīšanu. Tas notiek balsošanas ceļā, un katram ir izdevība izcelties. Tieši šajā vakarā rodas mīts par kādu Mis kandidāti ar 2. numura krūtīm, kura tā kā solījusi tās parādīt, ja balsošot par viņu. Tādejādi arī Mis tituls tiek nodrošināts ar necerēti lielu pārsvaru.

Par rallija Debitantu kļūst Dainis. Zeps iegūst pats savu izvirzīto nomināciju, ko pārējie atbalsta. Seko vēl visu kategoriju uzvarētāju sumināšana un rallija T-kreklu izloze, kā arī uzšuvju saņemšana (šoreiz simbols – Tālavas taurētājs ar saukli: “Katram savs Pūtiens!”Noslēgumā nākas kopīgi secināt ar Vimbas un Kilupa vārdiem: “Labi ka atbraucām!”

Raksts publicēts no Rūja 2001